1. decembris ir Pasaules AIDS diena. Kas slēpjas aiz šiem burtiem un kas ir HIV, un kāpēc par šo tēmu taisa pat mākslas filmas, piemēram, “”120 sitieni minūtē”? Statistika ir nežēlīga, vidēji katru dienu Latvijā reģistrē vienu jaunu HIV pacientu. 365 cilvēki (spkc.gov.lv dati par 2016. gadu). Latvijai tas ir daudz. Tas ir tik daudz, ka tas ir vislielākais jaunatklāto HIV un AIDS gadījumu skaits Eiropā. Ja mēs nostādītu 150 cilvēkus Rīgā vienā rindā, tad pavisam droši, ka vismaz viens no viņiem būtu HIV pozitīvs.

Atkārtošana ir zināšanu māte, tad, nu, īsumā par to, kas ir HIV un AIDS. HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas cilvēku valodā nozīmē “lēni progresējoša infekcijas slimība, kas lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu”, bet AIDS ir “HIV infekcijas beigu stadija, kad cilvēka imūnā sistēma nav spējīga cīnīties ar audzējiem un infekcijām. HIV vīruss var bojāt arī nervu sistēmu un izraisīt smadzeņu darbības traucējumus” (avots: aids.lv). Šī HIV infekcijas stadija parasti beidzas ar nāvi.

Bet kāds sakars filmai “120 sitieni minūtē” ar HIV un AIDS? Vistiešākais. Filma ir par 1990. gadu Parīzē un aktīvistu grupu ACT UP, kas dusmīgi un aktīvi cīnās pret vienaldzību, kas sastopama gan no sabiedrības kopumā puses, gan korporatīvām zāļu kompānijām. Filma neiztiek bez personīgiem stāstiem un iedziļināšanās filmas varoņu savstarpējo attiecību peripētijās, kas notiek pa vidu starp protestiem, karstām diskusijām pašu ACT UP dalībnieku vidū un trakām ballītēm.

Publicitātes foto.

“120 sitieni minūtē” paņem mani un piesit tieši pie kino zāles krēsla un tiešā veidā liek paskatīties acīs HIV infekcijai.

Nē, paskatīties acīs filmas varoņiem, kuri ir HIV pozitīvi, jo filmas priekšplānā ir cilvēks, otrajā – slimība. Filmā arī parāda, ka bieži attieksmi veido pieņēmumi, nevis uz pierādījumiem balstīta informācija. Tieši tas man liek aizdomāties, ka, jā, pirms 27 gadiem, kad risinās fimas notikumi, arī komunikācijas rīki bija citādāki, informācija nebija tik plaši pieejama, kas, protams, ietekmē visus filmas notikumus. Dzīve pirms interneta, aktīvisms pirms interneta un cilvēku savstarpējās attiecības pirms WhatsApp un Messenger. Kaut kā liekas, ka filmas varoņu attiecības tieši tāpēc ir daudz intensīvākas, piepildītākas un patiesākas.

Publicitātes foto.

AIDS ir nāvējoša slimība, no kuras tā īsti nav pasargāts neviens.

Filma ir par cilvēkiem, kuri apzinās, ka viņu laiks ir ierobžots. Filma ir par laiku, kad spēcīgi tiek uzskatīts, ka tā ir homoseksuālu cilvēku, narkomānu, bezpajumtnieku u.t.t. slimība, bet šķiet, ka tieši HIV “riska grupas” ir daudz labāk informētas par profilakses pasākumiem un tos arī ievēro.

Daudzi man apkārt uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecās. Līdzīgi filmā – zāļu kompānijas vilcinās ar pētījumu rezultātu publicēšanu, neapzinoties, ka daudziem tas var tiešā veidā izglābt dzīvību. Es skatījos filmu un vienā brīdī man bija tāds milzīgs kamols kaklā – HIV nav taču vienīgais, kas konkrētos filmas varoņus raksturo, viņi ir cilvēki ar sapņiem, vēlmēm, attiecībām, vēlmi dzīvot.

Publicitātes foto.

Vai kāds no mums būtu gatavs stāties atteicībās ar HIV pozitīvu cilvēku un rūpēties par viņu līdz pēdējam elpas vilcienam (nezinot, kurš tad būs pēdējais tās ievilcējs)?

Man liekas, ka ir būtiski atkal un atkal runāt par to, ka HIV ir arī mūsdienu Latvijas realitāte, tas nav kaut kas tāds, kas notika tikai 90. gadu Parīzē. HIV – tas ir vīruss uz mūžu. Bet ir viena super vienkārša lietas, kas var reāli palīdzēt – drošs sekss, izmantojot prezervatīvu! HIV var tikt pārnests gan heteroseksuālos, gan homoseksuālos dzimumaktos. Turklāt HIV var iegūt gan orālā, gan vaginālā, gan anālā seksa laikā.

Publicitātes foto.

Ja Tev ir sekss, pajautā sev – vai tas ir drošs sekss?

Prezervatīvs ir vienīgais kontracepcijas līdzeklis, kas pasargā no inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām. Arī filmā “120 sitieni minūtē” ir viena brīnišķīga aina, kur ACT UP aktīvisti iet klasēs un dala skolēniem bukletus un prezervatīvus, apzinoties, ka daudzi skolotāji par šādu tēmu nekad nerunās savās stundās. Bet mēs varam par to runāt, mēs varam iet uz filmu, mēs varam to apspriest ar saviem draugiem un paziņām, mēs varam piespraust šodien sarkano lentīti, tādā veidā parādot savu sapratni, līdzcietību un morālo atblastu.

Vairāk par kampaņu “HIV nešķiro – tas attiecas arī uz Tevi!” meklē Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā – spkc.gov.lv!

Autore: Ilze Ozola