Gadu tūkstošiem praktizētais monogāmo attiecību modelis – sieviete un vīrietis savu intīmo kopdzīvi vada neiesaistot trešo personu, ir sašūpojies. Lai gan, skatoties daudz plašākā laika periodā, agrīnajos cilvēces pastāvēšanas gados tika veidoti poligāmo attiecību modeļi. Visticamāk, lielu iespaidu atstāja dzīve mazās kopienās, kurās viens par otru rūpējās, jā, arī dzimumtieksmes apmierināšanas ziņā. Vīrieši atbildēja par drošību un to, lai kopiena nemirtu badā, bet sievietes pieskatīja bērnus un rūpējās par kopienas sadzīvi. Tā bija kā viena liela ģimene, kurā kaimiņa bērns bija arī mans bērns un otrādāk.

Laikam ejot, cilvēce ar katru dienu attīstās, un šodienas Pasaulē tiem ir iespēja brīvi izvēlēties to kā dzīvot. Ik pa laikam žurnālu un dažādu interneta vietņu blogu slejās var izlasīt pa kādam rakstam, kas sludina atšķirīgo – attiecību veidošanu ar vairāk kā vienu partneri vienlaikus ir pieņemama un nenosodāma rīcība.

Rodas jautājums, vai poligāmija mūsdienu sabiedrībā ir pieņemama un ētiska?

Pirmais risks, ko ir nepieciešams minēt poligāmijas attiecību modelī ir seksuāli transmisīvās slimības (STS). Monogāmās attiecībās svastarpēji tiek saistīti divi cilvēki, kuri veido intīmo dzīvo kopā. Monogāmiskās attiecībās izsargāšanos no grūtniecības un STS ir daudz vieglāk apspriest, jo ir nepieciešams kontaktēties tikai ar vienu partneri. Laika gaitā partneri viens otru labāk iepazīst un tiek veidota ciešāka sociālā un emocionālā saikne. Ja tiek piekopts vairāku vienlaicīgu partneru attiecību modelis, tad ciešā saikne ar katru no partneriem var neizveidoties un ir nepieciešams ilgu laiku veltīt savstarpējai komunikācijai. Nepietiekama atklātība poligāmās attiecībās starp partneriem ir kā galvenais riska faktors STS un nevēlamas grūtniecības attīstībai (Eames & Keeling, 2004).

2019. gadā ASV veiktais pētījums par piekopto attiecību modeli analizēja 2017. gadā ievāktos interneta aptauju datus par Kanādas iedzīvotājiem. Analīzes rezultātā tika secināts, ka tikai maza daļa no respondentiem (2.4% no 2003) pētījuma laikā praktizēja atvērto attiecību modeli. Vaicājot par to vai iepriekš dzīvē ir izmēģināts, vai ir vēlēšanās imēģināt poligāmo attiecību modeli, apstiprinoši atbildēja gandrīz 20% no visiem pētījuma dalībniekiem. Interesanti arī ir tas, ka 12% pētījumā aptaujāto uzskata atvērtās attiecības, kā ideālo attiecību modeli (Fairbrother, Hart & Fairbrother, 2019).

Tas, ar cik partneriem tiks veidotas ciešas attiecības ir atkarīgs no katras personas individuāli.

Vairāk stigmatizēta sociālā vide šādu attiecību tipu bieži nievā un nopeļ, taču lielajās pilsētās, kur dzimumu, rasu, dzīvesveida dažādībai ir lielāka telpa, šāds attiecību modelis var tikt uzskatīts par normu.

Izvēloties attiecības, ir svarīgi pārliecināties vai ir savstarpēja atklātība. Sākotnēji pārim ieteicams izrunāt situācijas ar kādām var nākties sastapties, piekopjot šādu attiecību veidu. Tas ir vajadzīgs tāpēc, lai gala rezultātā neizvedotos pārpratumi un partneris “nepaliktu ar salauztu sirdi” vai vēl trakāk – ar nepatīkamām STS izraisītām sekām. Šī var būt lieliska iespēja pārbaudīt vai esat sastapis savu īsto partneri. Iespēju un piemēru ir daudz un dažādi, tomēr vēlos uzsvērt, ka katram no mums ir savas tiesības un vēlmes, kuras varam īstenot, ja vien no mūsu izvēles necieš otrs.

Pirms pieņemt lēmumu uzsākt atvērtas attiecības, es aicinātu rūpīgi pārdomāt un apsvērt priekšrocības un trūkumus. Izdarīt ko jaunu var vienmēr, taču pieļauto kļūdu atgriezt atpakaļ, diemžēl, nav iespējams. Sargāsim sevi un citus!

Autore: Ieva Pūce

Izmantotās informācijas saraksts:

(Eames, K. T. D., & Keeling, M. J. (2004). Monogamous networks and the spread of sexually transmitted diseases. Mathematical Biosciences, 189(2), 115–130. doi:10.1016/j.mbs.2004.02.003 )

(Fairbrother, N., Hart, T. A., & Fairbrother, M. (2019). Open Relationship Prevalence, Characteristics, and Correlates in a Nationally Representative Sample of Canadian Adults. The Journal of Sex Research, 1–10. doi:10.1080/00224499.2019.1580667 )