Esmu atpakaļ ar raksta otro daļu, vēljoprojām runājot par seksuāli transmisīvām infekcijām (STI). Šoreiz par to, vai prezervatīvs patiešām it tas, kas pasargās no pozitīvas diagnozes.

Šobrīd, rakstot savu maģistra pētījuma darbu par profesionāļu ieskatu STI testēšanas pieejamībā jauniešiem Latvijā, daudz sava laika esmu pavadījusi, lasot un domājot par seksu, tā drošību un cik maz par to tiek runāts.

Pat neskatoties uz to, ka Latvijā, salīdzinot ar globālo praksi, jauniešiem netiek nodrošināta pienācīga seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība, pastāv pieņēmums, ka prezervatīvs mūs pilnībā pasargās no saslimšanām, it īpaši tad, ja nepiederam marginalizētam grupām. Tomēr mūsdienu pētījumi sabiedrības veselības lauciņā skaidri un gaiši norāda, ka droša seksa nav, bet ir veidi, kā to padarīt drošāku, bet tajā pašā laikā arī baudāmu.

Bieži sarunas par STI var likt justies neērti, jo sekss daudziem ir “tabu” tēma, par ko runāt nav ierasts jau paaudžu paaudzēs. Tomēr gan no izglītības, gan sabiedrības veselības viedokļa ir vērts sākt par seksu runāt atvērti, jo ne visi TO dara vienā veidā un ar pretējā dzimuma pārstāvjiem.

Jauniešu aprindās izvairīšanās no grūtniecības bieži vien ir prioritāte, tādēļ orālais sekss var šķist kā droša alternatīva. Bet kā tad ar STI? Ilustrācijā esmu iekļāvusi pieejamos aizsarglīdzekļus, sākot ar sieviešu prezervatīvu, turpinot ar klasisko “kondomu” un beidzot ar silikona paladziņu/pārklāju [no angļu valodas: dental dam], ilustrējot kā to izveidot, ja nav pieejas oriģinālam. Silikona paladziņš, ko gan piemin ļoti reti, un vīriešu prezervatīvs ir paredzēti drošākam orālajam seksam.

Ilustrācija 1 Barjermetodes drošākam seksam. Attēli iegūti no kontracepcija.lv un healthline.com

Tomēr, runājot par šīm aizsardzības metodēm, vēlos uzsvērt, ka Latvijā nav integrētas sistēmas, kas parūpētos, lai šie produkti būtu pieejami katram, arī tiem, kas tos nevar atļauties, pat ja uz pierādījumiem balstīta informācija par drošāku seksu ir bijusi pieejama.

Globālā līmenī konservatīvu vērtību piekritēji uzsver, ka no infekcijām var izsargāties ar atturēšanos no seksa līdz kāzām. Tomēr ir būtiski izccelt ka zinātniski ir pierādīts: atturēšanās centrēta izglītība inficēšanās risku jauniešiem nemazina, toties uz zinātniskiem pierādījumiem balstīta pieeja rosina spēju komunicēt par sabiedrībā stigmatizētiem jautājumiem vai nu ar vecākiem, skolotājiem vai ārstu. Ir svarīgi apzināties, ka visbiežāk starp jauniešiem satopamie STI, piemēram, hlamidioze, gonoreja un daudzi citi, var izplatīties arī orālā un anālā seksa laikā. Biju ļoti pārsteigta, kad uzzināju, ka hlamīdijas un gonoreja var izraisīt arī konjunktivītu jeb iekaisumu acī.

Tātad – pilnīgi droša seksa nav, bet ir veidi, kā padarīt to drošāku.

Risks mūsu fiziskajai un garīgajai veselībai samazinās, ja esam informēti par savu ķermeni, par to, kā īsti tas darbojas un kā to pasargāt. Atvērtība un informācijas pieejamība ilgtermiņā mūs pasargās no nepatiesu mītu izplatīšanās, kā arī, iespējams, uzlabos STI monitoringu un ārstēšanu Latvijā, bet par to tālāk lasiet pēdējā no trīs rakstiņiem.

Autore:

Ieva ŠTEINBERGA