Jau 6. jūnijā pie skatītājiem nonāks īsfilma “LGBT Tu neesi viens”, kas runā par mobingu, kas vērsts LGBT+ kopienas virzienā. Mobings ir psiholoģiskā terora veids, tā izpausmes var būt dažādas, piemēram, aprunāšana, baumošana, arī spēka pielietošana, pastāvīga kritika vai izstumšana. Lai gan Latvijas sabiedrībā izpratnes un iecietības līmenis pret seksuālajām minoritātēm pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski paaugstinājies, tomēr mēs joprojām ieņemam pirmspēdējo vietu Eiropas savienības LGBT+ līdztiesības jomā.

Filmas tīzeris: https://youtu.be/2f29aPwKVek

Uz sarunu aicināju filmas producenti ​Aigu Baikovu​ (AI Production), ​Timu Treikuli (LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” valdes loceklis) un LGBT+ aktīvisti, “Latvian Drag King Collective” dalībnieci​ Lauru Šternu​, lai runātu par sabiedrības informētību, pieņemšanu un izpratni. 


Tims Treikulis sarunā atzīst – ir gadījumi, kad jaunieši vēršas pie organizācijas, jo ir nonākuši neapskaužamā situācijā, jautājot pēc padoma, ko darīt:

“Mēs cenšamies informēt, atbalstīt cilvēkus, kas mums raksta un jautā pēc padoma. Ir sāpīgi lasīt par jauniešu pieredzēm, ka vecāki ir gatavi no viņiem atteikties tāpēc, ka bērns ir “iznācis no skapja”. Ir gadījumi, kad ir nepieciešams iesaistīt arī sociālos darbiniekus vai pat policiju, ja notiek vardarbība.”

Arī filmas producente Aiga Baikova stāsta, ka filmu pamudināja veidot saruna ar multimākslinieku un LGBT+ aktīvistu Kašeru:

“Pēc sarunas ar Kašeru sapratām, ka kaut kas ir jādara, jo viņš ar asarām acīs stāstīja, ka daudz jauniešu vēršas pie viņa pēc padoma, ko darīt tādās sarežģītās situācijās, piemēram, vecāki grib izmest no mājas pēc tam, kad esi “iznācis no skapja”, vai ir domas par pašnāvību. [..] Ja citur pasaulē varētu domāt, kāpēc gan 2020. gadā jāveido filma par LGBT+ iekļaušanu, jo šie jautājumi jau ir izsmelti, tad Latvijā tas šobrīd ir ļoti aktuāli. Pie sevis nodomāju: “Ja kaut viens no vecākiem šīs filmas ietekmē parunās ar savu bērnu, tas jau būs labi. Šī filma nav domāta tikai LGBT+ kopienai, tā ir pilnīgi visiem.””

Laura Šterna uzskata, ka liela problēma ir stereotipi, kas valda sabiedrībā.

“Nereti cilvēkiem ir aizspriedumi par to, kas ir LGBT+, un nav vēlme iedziļināties. Komentāros pie rakstiem internetā izskan melīgi apgalvojumi, ka ​mēs​ esam tādi, jo bērnībā esam piedzīvojuši seksuālu uzmākšanos un vēl dažādas traumas. Kad es konkrēti pajautāju, no kurienes šādi dati un kas ir veicis šādu pētījumu, tad atbilžu nav. Cilvēki turpina mētāties ar nepatīkamiem un dusmas izraisošiem “faktiem”.”

Viņa arī uzskata, ka Latvijas sabiedrība kopumā nerunā par seksualitāti:

“Es nezinu un nesaprotu, kam šie cilvēki netiek pāri, kāpēc ir tādi aizspriedumi,noliegums. Daudziem vispār ir bail runāt, pat domāt par savu seksualitāti, lai vai kāda tā būtu. Te parādās milzīga nepārliecinātība pašam par sevi. Šīm tēmām uzlikts pilnīgi tāds kā bloks, cilvēki netiek tam pāri un tad sāpina sevi un citus.”

Aiga Baikova, kas ir arī filmas “LGBT Tu neesi viens” režisore, piekrīt:

“Latvijā nav ierasts runāt par LGBT+ tēmām no izglītjoši informējoša skatpunkta. Ja kaut kas notiek, tas nereti tiek pasniegts dzeltenajā presē kā sensācija. Teju dekādi nav bijis kāds izglītojošs materiāls (​red. runa ir par Kaspara Gobas filmu ​Homo@LV​). Mēs sapratām, ka tā ir brīva niša un nolēmām to piepildīt ar savu filmu. Ir svarīgi skaidrot un runāt par šīm lietām. Redzam arī to, ka skolās par to nerunā, tēmas, kas ir saistītas ar LGBT+, ir pilnīgi ignorētas.”

Nereti šķiet, ka mobings ir tikai fiziska vardarbība, bet tas ir daudz niansētāks un izpaužas dažādos veidos. Laura stāsta par savu pieredzi, kad ir sastapusies ar nosodošu attieksmi vai neizpratni attiecībā uz to, kādu tēlu ikdienā vēlas radīt par sevi:

“Gadījums no manas dzīves – es biju Pedvāles muižā, biju saģērbusies un uzkrāsojusies kā mans ​drag​ tēls – ​Emmanuele Lamp​á​, filmējām video, ​performējāmies​. Vienā mirklī sapratām, ka ir jāaizbrauc uz veikalu, vajadzēja dažas lietas nopirkt. Draudzene, skatoties uz manām pielīmētajām ūsām, teica: “Tu šitā nevari braukt! Tu dabūsi pa seju!” Mēs vienojāmies, ka brauksim uz veikalu Sabilē, es paliku mašīnā, nekāpu ārā, es uztvēru viņas raizes, ka kāds tiešām varētu man fiziski uzbrukt. Man, protams, tam nav pierādījumu, jo es no mašīnas neizkāpu. ”

Laura savā ​drag tēlā – Emmanuele Lamp​á. Foto no personīgā arhīva.

Pat tik ikdienišķas situācijas kā aiziešana uz tualeti vai filmēšanās var sagādāt galvassāpes:  

“Gāju uz filmēšanos, mani piedāvāja nogrimmēt. Nebiju pārliecināta, vai to vēlos, jo arī ikdienā dekoratīvo kosmētiku nelietoju, tikai tad, kad esmu savā ​dragtēlā. Aicināju make-up mākslinieci mani pārāk nesakrāsot, teicu: “Lūdzu, kaut ko ļoti neitrālu, tā it kā jūs veidotu grimu vīrietiem, varbūt pūderis un vēl kaut kas.” Tomēr beigu beigās es biju diezgan sakrāsota. Savā latvieša kautrībā neko neteicu, bet tas arī vēl viens pierādījums, ka mēs savā ziņā esam “ieprogrammēti”, kādam ir jāizskatās vīrietim un kādai – sievietei. Un, ja kaut kas ir citādi, tad tas tiek uztvērts par kaut ko dīvainu.”  

Laura savās ikdienas aktīvistes gaitās. Foto no personīgā arhīva.

“Es ieeju sieviešu tualetē, cilvēki uz mani pārmetoši skatās un sūta uz vīriešu labierīcībām, jo es neesmu ar izteikti sievišķīgām formām, tāds “dēlis”, kā tautā saka, arī mans ģērbšanās stils ir drīzāk androgēns. Tādos mirkļos man sev ir jāatgādina, ka “es esmu mierā ar savu izskatu, tā ir mana izvēle tā izskatīties, es esmu droša par sevi un es drīkstu šeit atrasties”. Sevis pieņemšana ir process – soli pa solim.”  

“Mozaīka” valdes loceklis Tims Treikulis uzsver, ka jauniešiem ir ļoti svarīgi nejusties vieniem savā situācijā:  

“Var novērot, ka LGBT+ jaunieši ļoti alkst pēc savējiem, pēc kopienas, viņus interesē satikt citus sev līdzīgos. “Mozaīka” aicina jauniešus iesaistīties neformālā jauniešu grupā “Skapis” gan kā brīvprātīgos dažādu pasākumu organizēšanā, gan vienkārši kā biedrus. Viens no veidiem ir piedalīties arī “Skapis” WhatsApp čatā, tur var rast to klātbūtnes izjūtu, pat ja jaunieši dzīvo katrs citā Latvijas malā. Jauniešiem ir būtiski zināt, ka viņi nav vienīgie, kas iet cauri kādam sarežģītam dzīves posmam, ir vajadzīgi domubiedri. Satikt vai parunāt kaut vai ar vienu citu LGBT+ cilvēku var būt liels atvieglojums un motivācija nepadoties.”  

Filmas veidotāja Aiga Baikova, komentē, ka daudzi nošķir “mēs” un “viņi”, neapzinoties, ka LGBT+ cilvēku ikdiena ir teju tāda pati:

“Daudziem cilvēkiem LGBT+ asociējas ar praidu, varavīksnes karodziņiem, ballīti, skaļiem saukļiem, provicējošu uzvedību, bet mūsu filmas mērķis ir parādīt īstus dzīvesstāstus, parādot to, ka mums ir daudz vairāk kopīgā nekā atšķirīgā – “mēs esam tieši tādi paši kā visi pārējie”. Mēs gribam lauzt sterotipus, kas sabiedrībā valda par šiem cilvēkiem. Kaspara attiecības ar Jāni ir tieši tādas pašas kā Janas attiecības ar Nikolaju. Tajās ir mīlestība, respekts vienam pret otru, uzticība, protams, arī savi izaicinājumi, bet tādi ir visās attiecībās. Mēs gribam parādīt, ka LGBT+ cilvēki nav atšķirīgi – mums bieži ir vienādas vērtības, vienādi mērķi dzīvē.”

Tims Treikulis aicina cilvēkus neklusēt ne tikai, ja paši ir mobinga upuri, bet arī gadījumos, kad cilvēki ir liecinieki mobingam, naidam, vardarbībai: 

“Nestāvēt malā! Dalīties ar savu pieredzi, neturēt pārdzīvojumus sevī, atrast kādu uzticības personu – draugu, skolotāju, sociālo darbinieku, kādu citu cilvēku no “Skapis” –, ar ko to pārrunāt. Jo vairāk par to sabiedrībā runās, jo vieglāk tas būs.”


Filma “LGBT Tu neesi viens” pieejama bez maksas, bez reģistrācijas no 6. līdz 11. jūnijam TV3 platformā Go3 ​tuneesiviens.go3.lv, TV3 raidīs filmu 11. jūnijā plkst. 21.55 ar atkārtojumu 15. jūnijā plkst. 20.00. Pēc tam filma būs pieejama AI Productions Youtube kanāla lapā.  

Autore: Ilze OZOLA