Ulla Zirne ir 21 gadu jauna sieviete, dzīvo Siguldā, kur arī aizsāka savu mīlestību pret kamaniņu sportu. Kamaniņu sportā trenējas jau 13 gadus un šobrīd ir Latvijas Nacionālās izlases sastāvā. Ulla savā olimpiskajā debijā 2014. gada Ziemas Olimpiskājās spēlēs Sočos izcīnīja 18. vietu, bet šobrīd aktīvi gatavojas Phjončhanas Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas norisināsies Dienvidkorejā. Ulla pieteikusi sevi arī modes industrijā, pirms gada prezentējot savu apģērbu līniju “Ullalaaa Clothing”, kā arī jau vairākus gadus aktīvi darbojas kā blogere un Instagram modele.

“Cilvēki, kas nezina, kas es esmu un ko daru, ir pārsteigti, kad stāstu, ka trenējos kamaniņu sportā. Tiklīdz es pasaku, ko es daru un kas tas kamaniņu sports vispār tāds ir, ko mēs darām un ar kādu ātrumu braucam, visi ir pārsteigti:

Kā? Tu, tāda meitene, tiešām trenējies šādā sporta veidā? Tu taču esi tik sievišķīga!

“Spriežot pēc mana ārējā izskata, cilvēki vienkārši nav gatavi šādam faktam, bet man patīk šādi pārsteigt cilvēkus. Es varu būt ar visu sirdi un dvēseli sportā, es varu būt spēcīga un tajā pat laikā es varu būt arī sievišķīga. Man ļoti patīk apvienot šos divus pretstatus, kas citiem liekas nesavienojami. Man patīk lauzt stereotipus, kuri bija daudz vairāk izteikti agrāk, bet šobrīd tas tik ļoti vairs nav manāms, proti, tas, ka sportistes nav sievišķīgas. Šobrīd sportistes ir ļoti sievišķīgas, un pats labākais ir tas, ka tu kā sportiste nemaz nevari slikti izskatīties, jo tev visu laiku ir jātrenējas, jāēd veselīgi, un tas ir arī tas, ko visi mūsdienās dara. Tas mūsdienās ir stilīgi. Tāpēc jāsaka, ka sportistes ir stilīgas un ļoti sievišķīgas.”

Attēls: kamaniņu braucēja Ulla Zirne. Reebok publicitātes foto

Sports – tā ir daļa no dzīves

“Šobrīd un vispārīgi es varētu teikt, ka tā ir ļoti liela daļa no manas dzīves, neatņemama sastāvdaļa. Es noteikti vairs nevarētu iedomāties savu dzīvi bez sporta. Sportā jau esmu 13 gadus, un tagad tajā jau esmu iekšā uz visiem 100%. Tieši šobrīd ir tā sajūta, ka šis ir mans laiks, ka man ir 100% viss jādara, ja es vēlos sasniegt to, ko es vēlos, visus augstākos rezultātus, tad tas ir tagad. Šobrīd tas ir mans svarīgākais dzīves mērķis.

Es satieku ļoti daudz jaunu cilvēku, kuri man prasa: “Kas tu esi, ko dari?”. Un pirmais, ko es saku: “Es esmu sportiste, es esmu kamaniņu braucēja.” Un tad man patīk vērot cilvēku reakcijas, jo tas tomēr nav tas populārākais sporta veids.

Tie cilvēki, kuri zina, kas ir kamanas, ir diezgan pārsteigti, bet tie, kas nezina, tad seko garais stāsts, kas tā kamaniņu braukšana vispār tāda ir. Šādas situācijas ir ļoti interesantas.

Mācēt būt sievietei

Uzskatu, ka mūsdienās nav profesiju ierobežojumu, lai es kā sieviete kaut ko nevaru darīt tikai tāpēc, ka es esmu sieviete.

Tu kā sieviete vari būt spēcīga, mācēt visu izdarīt pati, bet tajā pat laikā, kad ir iespēja atļaut vīrietim izdarīt kaut ko tevis labā, ja vīrietis, piemēram, atver durvis, forši! Nav tā, ka: “Kāpēc tu atvēri man durvis? Es pati esmu spējīga to izdarīt, kas tu neredzi, eju uz trenažieru zāli!” (smejas). Sportistes, manuprāt, vispār ir stiprākas gan fiziski, gan morāli, bet ikdienas situācijās man nekad nav tā doma par to, ka man jāpierāda pretējam dzimumam, ka es esmu ļoti stipra un neļaušu vīriešiem sev palīdzēt. Tas taču ir tik patīkami un jauki, ka kāds tev vēlas palīdzēt.”

Ieklausīties sevī

“Man šķiet, ka man ir sestais prāts . Man liekas, ka man ir kaut kāda saikne ar kosmosu (smejas). Varētu teikt, ka man ir kaut kāda sajūta par lietām. Man nešķiet, ka vispār ir kaut kas neiespējams un, ja man ir sajūta, ka man ļoti kaut ko gribas, ka man kaut kas ir jāizdara, jāsasniedz, es ticu, ka es varu jebko.

Es zinu, ka grūtības būs un ka tā ir neatņemama sastāvdaļa, lai vispār kaut ko dzīvē sasniegtu. Ja manā dzīves ceļā parādās grūtības, ļoti labi. Tas nozīmē, ka es virzos uz priekšu.

Tāpēc, ka tur jau tā lieta – mēs nekad visam nebūsim līdz galam īsti gatavi. Vajag visu laiku sevi izaicināt. Nevajag baidīties no izaicinājumiem un grūtībām. Tas, ko citi teiks, vispār pilnīgi vienalga, jo kāda gan atšķirība?  Galvenais, lai tu pats jūties priecīgs, dari to, kas tev patīk, un esi tāds, kāds tu sev patīc.”

Attēls: kamaniņu braucēja Ulla Zirne. Reebok publicitātes foto

Veselīgas savstarpējās attiecības

“Veselīgas attiecības ir tādas, kurās, galvenokārt, viens otru neierobežo. Tu vari būt tu pats, un tas ir galvenais.  Man vispār šķiet, ka attiecībās nevajag iesaistīties, kamēr cilvēks pats nav izpratis sevi, kamēr nav nostiprināta stingra personība, jo citādāk tad, kad tu būsi ar otru cilvēku, jūs vienkārši viens otru izbeidzināsiet.

Manuprāt, daudziem cilvēkiem ir tā, ka viņi nemāk būt vieni, bet cilvēkam vajag iemācīties būt vienam un būt laimīgam ar sevi.

Es šobrīd esmu tik ļoti laimīga, man tik ļoti patīk būt vienai. Es varu darīt jebko viena pati, man nebūs tā nepārtrauktā vajadzība pēc kāda blakus tikai tāpēc, ka pašai sevī kaut kas līdz galam nav saprasts, izsāpēts vai pieņemts. Man citreiz ir tā, ka man ir labs garastāvoklis, bet pēkšņi kaut kas mani izsit no vietas. Tad es apsēžos un sev saku: “Paga, kas notika tāds, kas man sabojāja omu?”. Daudzkārt tas notiek tik pēķšņi, ka tu nepiefiksē un neaptver lietas būtību un sabēdājies, bet beigās, pasēžot un padomājot, izrādas, ka tāds sīkums vien bija un nav jēga turpināt dienu sliktā noskaņojumā.”

Citreiz, ja arī ir uznākusi tā lielā bēda, tad pabēdājos un viss, atstāju to pagātnē, virzos uz priekšu un daru, kas jādara, bet nekādā gadījumā šos mirkļus nevajag aizpildīt ar citu cilvēku.

“Man šķiet, ka cilvēkiem ir jābūt nedaudz egoistiskākiem. Ne jau sliktā nozīmē, ka otram vajag darīt pāri, bet nedaudz vairāk domāt par sevi, rūpēties par sevi un savām vajadzībām. Jāzina, kad pateikt nē, domāt, vai tas, ko tu dari, tev dod labumu un emocionālu piepildījumu.”

 

Saskatīt skaistumu sevī

Tev nav jāiekļaujas sabiedrības stereotipu rāmī, tu neesi skaista/-ts tikai tad, kad izskaties kā modele/-lis.

“Galvenais, kas ikvienam nepieciešams, ir pārliecība, atrast savu veidu, kā sevi pasniegt, justies pārliecinātam par sevi, tad arī ir pievilcība un šarms, viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no katra paša. Mēs esam tik dažādi, tāpēc svarīgi sevī atrast to skaistumu un mīlestību, ko nest uz ārieni, tādējādi prezentējot sevi. Galvenais ir pārliecība par sevi, kas izriet no tā, ka ir jābūt harmonijā ar sevi un jāmīl pašam sevi, vienmēr jāsāk ar sevi.”

Justies ērti savā ādā

Attēls: kamaniņu braucēja Ulla Zirne. Reebok publicitātes foto

Dievinu sporta tērpus, es arī ikdienā varu staigāt sporta tērpā. Tajā pašā laikā es varu uzvilkt augstpapēžu kurpes un justies tāpat.

Svarīga ir personalitāte, tas, kā tu sevi pasniedz, nevis tas, kas tev ir mugurā. Galvenais ir justies ērti, tad arī kopējais tēls mainās. Man liekas, ka cilvēki neatceras to, kas ir bijis mugurā, svarīgi ir justies labi un komfortabli, starot no iekšienes, radīt apkārtējos cilvēkos pozitīvas emocijas.”

Izskats nav tā lieta, pēc kura vajadzētu spriest par cilvēku.

Viss ir atkarīgs no uzdrīkstēšanās un darba

“Man agrāk likās, ka esmu iesprostojusi un apspiedusi savu radošo potenciālu. Man vienmēr ir patikušas dažādas radošas lietas, bet man šķita, ka es taču nemāku zīmēt, es nemāku to un šito. Bet vienmēr esmu atgriezusies pie savām idejām un domām, ka vēlos pamēģināt. Ja ir sajūta, ka gribas darīt tieši to, tad nevajag sevi ierobežot un iestāstīt, ka tu kaut ko nevari. Ikkatrs var iemācīties jebko, būt jebkas un darīt to, kas patīk un sagādā prieku, tas vienkārši ir jādara.

Man vispār nebija ne jausmas, kā var uzšūt kreklu vai jebkādu apģērba gabalu. Es nezināju, kā tas notiek. Zināju tikai, ko es gribu, bet īsti nezināju, kā to panākt. Tāpēc es gāju, meklēju iespējas un aktīvi darbojos, mācījos un tagad es zinu. Man jau arī sākotnēji likās, ka es taču nevarētu pati izveidot savu apģērbu līniju, bet, re, varu gan! Un tā ir ar pilnībā visu dzīvē – ir vienkārši jāgrib un jādara, vienkārši jāļaujas izaicinājumiem.”

Autore: Ieva Gudramoviča