Kas ir STS?

Seksuāli transmisīvās slimības ir infekcijas slimības, kuras iegūst galvenokārt dzimumkontakta (gan vagināla, gan orāla, gan anāla seksa) laikā ar inficētu partneri. Venēriskās slimības ir novecojis termins, kas galvenokārt tika lietots 20. gadsimta sākumā un tā vidusdaļā seksuāli transmisīvo slimību apzīmēšanai.

Pasaulē zināmas vairāk nekā 30 dažādas seksuāli transmisīvās infekcijas. Visizplatītākie STS infekciju tipi:

  • Parastais herpes vīruss (HSV).
  • Papilomas vīruss (CPV).
  • Hlamīdijas.
  • Gonoreja.
  • Sifiliss.
  • B un C hepatīts.
  • HIV/AIDS.

Vai Latvijā reģistrē STS?

Latvijā obligātai ziņošanai un reģistrācijai noteiktās STS (ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums): 

  • Bālās treponēmas infekcija (sifiliss).
  • Gonokoku infekcija (gonoreja ).
  • Hlamīdiju infekcija (hlamidioze).
  • Vīrushepatīti (A hepatīts, B hepatīts un C hepatīts).
  • Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcija (HIV un AIDS). 
SlimībaSifilissGonorejaHlamidiozeHepatītiHIV un AIDS
Reģistrēto gadījumu skaits (2020. gadā)666067828309

Ikvienai ārstniecības personai, kura konstatējusi, ka pacientam ir reģistrācijai pakļauta infekcijas slimība vai pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, ir pienākums ziņot par to SPKC. Saskaņā ar likumu, pirms ziņošanas SPKC ārstniecības personas informē pacientu, ka tas tiks darīts, un paskaidro, ka šī informācija tiks izmantota tikai epidemioloģiskai uzraudzībai un pretepidēmijas pasākumu nodrošināšanai. Savukārt Latvijas Republikas “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” nosaka, ka ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu/s dzimumpartneri/us par inficēšanās risku.

Kā notiek inficēšanās ar STS?

Inficēšanās ar STS var notikt dažādos veidos:

  • Seksuāls kontakts, t.sk. orālā un anālā dzimumkontakta ceļā. Infekciju ir iespējams pārnest arī tuva kontakta ceļā (“dziļais petings” – vīruss no rokām nokļūst makstī). Inficēšanās ar STS orālā seksa laikā ir iespējama, jo infekcijas izraisītāji ir atrodami arī bioloģiskajos šķidrumos uz zobiem un mandelēm.
  • Jatrogēnais kontakts – nesterilu/inficētu instrumentu atkārtota lietošana (piemēram, pie zobārsta, manikīra meistara, u.tml.);
  • Hemotransfūzija – asins pārliešanas ceļā;
  • Vertikālais kontakts – sieviete nodod savam bērnam grūtniecības vai zīdīšanas laikā; asins pārliešanas laikā.
  • Nesterils sadzīves kontakts – izmantojot kopīgus inficētus sadzīves līdzekļus, tos nesterilizējot starp lietošanas reizēm vai partneriem (zobubirstes, vibratori u.tml.).
  • Narkotisko vielu injicēšana, lietojot kopīgus piederumus narkotiku ievadīšanai.

„Nedrošs sekss”:

  • Dzimumkontakti, kuru laikā netiek lietots prezervatīvs;
  • Orālais dzimumakts bez prezervatīva vai lateksa barjeras (lateksa salvetes);
  • Vaginālais vai anālais dzimumakts, lietojot prezervatīvus ar taukus saturošām smērvielām (šīs smērvielas rada risku prezervatīvam noslīdēt vai plīst);
  • Anālās atveres un vagīnas kairināšana ar rokām;
  • Saskare ar menstruālajām asinīm. 
  • Ja personai ir vairāki dzimumpartneri vienlaikus;
  • Kopīgu seksa rotaļlietu lietošana;
  • Dzimumpartneri tiek bieži mainīti;
  • Tiek praktizēts anālais sekss;
  • Dzimumattiecības alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
  • Cilvēkam jau ir diagnosticētas citas seksuāli transmisīvās infekcijas.

Kādi ir STS simptomi?

Pirmie STS simptomi parādās 2-7 dienu laika pēc inficēšanās. Bieži šīm infekcijām ir ļoti neizteiktas izpausmes, un tās var atklāt, tikai veicot laboratorisku izmeklēšanu. Tas nozīmē, ka cilvēks var ilgstoši apdraudēt sevi un citus, pats to nenojaušot. Jo ilgāk tās „ielaistas”, jo grūtāk ārstējamas un iespējamas smagākas komplikācijas (sarežģījumi). 

Biežāk novērotie STS simptomi ir:

Ko darīt?

Precīzu seksuāli transmisīvās infekcijas diagnozi var noteikt tikai ārsts, jo daudzām saslimšanām sūdzības ir līdzīgas. Pat tad, ja sūdzības pašas izzūd, tas nenozīmē, ka ir notikusi izārstēšanās – tik un tā ir jāgriežas pie ārsta. 

Vispirms var doties pie ģimenes ārsta (bērniem tas ir bez maksas, no 18 līdz 65 gadu vecumam tas maksā 2,00 EUR, pēc 65 gadu vecuma – 1,00 EUR). Ģimenes ārsts var izsniegt nosūtījumu uz valsts apmaksātām asins/urīna analīzēm, lai pārbaudītu, vai ir saslimšana. Tomēr daudzos gadījumos STS var noteikt, ņemot tikai specifiskas analīzes no dzimumorgāniem, ko dara ārsti-speciālisti. Sievietes var doties pie ginekologa vai dermatovenerologa, vīrieši – pie urologa vai dermatovenerologa.

  • Ja dermatovenerologam ir līgums ar valsti, tad saistībā ar seksuāli transmisīvo infekciju noteikšanu un ārstēšanu nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. 
  • Ginekologa konsultācijai arī nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. 
  • Urologa konsultācijai ir nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

Ārsta-speciālista vizītes cena iestādēs, kuras nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus, ir  4,00 EUR (līdz 18 gadu vecumam bez maksas). Var nākties papildus maksāt par specifiskām analīzēm.

Kāda ir ārstēšana?

Pašlaik tikai četras STS – sifilisu, gonoreju, hlamidiozi un trihomonozi – ir iespējams izārstēt pilnībā (lietojot ārsta nozīmētas antibiotikas). Svarīgi terapiju lietot abiem/visiem partneriem un terapijas laikā izmantot prezervatīvus, lai ārstēšanas laikā viens otru ”neaplipinātu” vēlreiz. Pēc pabeigta ārstēšanas kursa nepieciešams vēlreiz doties pie ārsta un atkārtoti nodot analīzes, lai pārliecinātos, vai infekcija patiešām ir izārstēta.

Pārējās STS pilnībā izārstēt pagaidām nav iespējams, taču tās ir labi kontrolējamas infekcijas. Regulāri apmeklējot ārstu un lietojot nozīmētos medikamentus, vīrusa vairošanās un izplatība tiek samazināta līdz minimumam vai pat apstādināta.

Kādas ir iespējamās neārstētu STS sekas?

Seksuāli transmisīvo slimību sekas var būt:

  • Iegurņa iekaisuma slimība.
  • Neauglība.
  • Ārpusdzemdes grūtniecība.
  • Jaundzimušā infekcija ar STS. 
  • Bērniņa nāve grūtniecības laikā.
  • Jaundzimušā nāve.
  • Onkoloģija (”vēzis”). 
  • Priekšlaicīga nāve ilgstošas infekcijas gadījumā.
  • U.c.

Kāda ir STS profilakse?

Profilakse:

  • Izvairīties no ”nedroša seksa”.
  • Lietot prezervatīvu gan vaginālā, gan orālā, gan arī anālā seksa laikā. 
  • Abiem/visiem partneriem regulāri (vismaz 1x gadā) pārbaudīt savu seksuālo veselību.
  • Izmantot atsevišķus personīgās higiēnas piederumus.
  • Vakcinēties (iespējams vakcinēties pret A hepatītu, pret B hepatītu, pret CVP jeb cilvēka papilomas vīrusu).

Kur saņemt papildus informāciju?

Daži no resursiem latviešu valodā:

Autors: Anete Polanska