Šajā vasarā man bija iespēja pavadīt mēnesi manās otrajās mājās, Rīgā, Latvijā. Šeit izlēmu uzlabot savas zināšanas par sabiedrības veselības veicināšanu un problēmām, it īpaši tām, kuras visvairāk skar jauniešus un sievietes. Esmu arī ļoti aizrāvusies ar slimību prevencijas tēmu —kā būt veselam un pasargāt sevi un citus jau laicīgi, lai nebūtu jādomā, ko darīt un kā ārstēties pēc saslimšanas fakta konstatēšanas. Tāpēc nolēmu uzrunāt tieši biedrību “Papardes zieds”, jo tā ir viena no retajām organizācijām Latvijā, kas savā ikdienas darbā strādā ar sabiedrības izglītošanu un uzsver, cik ikviena cilvēka laimei un ģimenes labklājībai ir būtiska seksuālā un reproduktīvā veselība.

Lai labāk saprastu kontekstu, atgriezīšos 2013. gadā. Šajā laikā man bija tā iespēja iziet studiju praksi kādā mazā pilsētā Rietumāfrikas valstī Senegālā. Tur, strādājot slimnīcā, iepazinos ar vietējās sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas aktīvistiem, kas iestājās par jauno sieviešu iespējām turpināt izglītošanos, kā arī sabiedrībai atbildīgāk domāt par ģimenes plānošanu. Tikāmies ar meitenēm vairākās vietējās skolās, kur noskaidrojām viņu domas par izglītības nozīmi, ilgtermiņa karjeras iespējām un vispārējiem dzīves plāniem. Tad arī aptvēru, ka tieši izglītība un prevencija ir galvenie pamatakmeņi veselības saglabāšanai ilgtermiņā.

Šajās skolās arī noskaidroju, ka liela daļa jauno sieviešu ļoti vēlas turpināt mācības arī pēc 8. klases. Taču viņām tas nebūs iespējams, jo šādu lēmumu neveicina, neatbalsta vai pat aizliedz viņu ģimenes. Līdz ar to vairākas meitenes, neizprotot savu vērtību un izvēles brīvību, pamet skolu un dzīvo mājas, neapzinoties savu pašu neatkarību un spējas mācīties, strādāt, vai nepalikt stāvoklī, atturoties no dzimumakta vai lietojot kontracecijas līdzekļus.

Tas bija Senegalā, kur man radās patiesa interese un aizraušanās ar sieviešu tiesību jautājumiem, kā palīdzēt sievietēm iegūt kontroli pār saviem likteņiem, pašām lemt par savu izglītību, attiecībām, karjeru, dzīvi.

Šī pieredze arī man lika sev pašai pajautāt – vai vispār kāds man ir stāstījis par seksuālo veselību, ģimenes plānošanu un kā sevi pasargāt no novēršamām saslimšanām? Tajā pavasarī nolēmu ķļūt par medmāsu, cerot, ka tādā veidā es spēšu kaut nedaudz, bet palīdzēt sieviešu veselības veicināšanā.

Pēc četriem gadiem jau strādāju par medmāsu slimnīcas uzņemšanas un onkoloģijas nodaļās, kā arī uzsāku doktora grāda studijas Vašingtonas Universitātē. No laika, kad strādāju slimnīcā, skaidri atceros vairākas pacientes, kurām tiekot diagnosticētam kādam no ginekoloģiskajiem vēžiem, izmisumā sekoja jautājums: “Kā tas varēja notikt ar mani?” Mēs bieži domājam, ka vēzis ir kaut kas tāds, kas vienkārši notiek, ka tā ir dzīves neveiksmīga sagadīšanās.

Taču patiesībā vairums vēža tipu ir novēršami, jo to veidošanās ir atkarīga no cilvēka dzīvesveida un arī vides, kurā tas dzīvo.

Piemēram, ir ļoti būtiski, lai sieviete reizi trijos gados veiktu dzemdes kakla skrīningu. Taču prevencijā ir vienlīdz svarīgi apzināties arī ar cilvēka dzīvesveidu saistītos riska faktorus, proti, smēķēšana, alkohola lietošana, aptaukošanās, infekcijas, pārtika, ko patērējam, un tamlīdzīgi. Amerikas Vēža asociācija (American Cancer Society) ir izpētījusi, ka, piemēram, paaugstināts svars vidukļa rajonā, kā arī alkohola lietošana palielina risku saslimt ar krūts, dzemdes kakla un vēl dažāda cita veida vēžiem. Tāpat, lai gan smēķēšanas izplatība pasaulē turpina samazināties, tas joprojām ir kaitīgs ieradums, kas ir atbildīgs par vairāk nekā 16 vēža tipu izraisīšanu. Arī Cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir saistīts ar dzemdes un dzemdes kakla vēžiem. Vislābākais, veids, kā sevi pasargāt no šī vīrusa, ir atbilstošas kontracepcijas lietošana seksuālās attiecībās, dzemdes kakla skrīnings reizi trijos gados un vakcinācija pret HPV.

Tāpēc, lai arī mēs jūtamies veselīgi, labā formā un laimīgi savos jaunības gados, ir ļoti svarīgi apzināties tos potenciālos veselības riskus, kas var ietekmēt mūsu labsajūtu novecojot. Lai arī šobrīd šāda tipa veselības problēmas var likties tālu un pat nereālas, proti, “ar mani taču nekas tāds nenotiks”, ir jāapzinās, ka dzīvesveids un izvēles, ko mēs izdarām jau tagad, ļoti ietekmē mūsu veselību ilgtermiņā.

Tā patiesībā ir veselības prevencijas lielā ironija, respektīvi, ka mums ir regulāri jāapmeklē ārsts un jāuztur veselīgs dzīvesveids jau jaunībā, lai izvairītos no nonākšanas pie ārstiem un slimnīcā savas dzīves vēlēkajos posmos. To ir svarīgi atcerēties, nevis lai biedētu jauniešus, bet lai atgādinātu, ka šajā dzīvē mums ir dots tikai viens ķermenis. Tāpēc mums pret to ir jāizturas tikpat rūpīgi un vērīgi, cik mēs vērīgi un rūpīgi izturamies pret tuviem draugiem vai ģimenes locekļiem.

Es mīlu Latviju –  galu gala tās ir manas otrās mājās, kur es vēlos redzēt cilvēkus dzīvojam pēc iespējas garāku, veselīgāku un laimīgāku mūžu. Tāpēc šie ir ieteikumi, ko mēs varam darīt, lai uzturētu veselību jau jaunībā:

  • rast sevī spēku vai vērsties pēc atbalsta, lai atmestu smēķēšanu;
  • maksimāli samazināt vai pilnībā atmest alkohola lietošanu;
  • ēst vairāk dārzeņus un samazināt pārstrādāto ēdienu daudzumu uzturā;
  • regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm;
  • izgulēties, mazināt stresu ikdienā, būt sociāli aktīvam un veidot pozitīvu sociālo vidi sev apkārt;
  • apmeklēt ārstu un veikt profilaktiskos veselības izmeklējumus atbilstošajā vecuma posmā un laika intervālā.

Ir teiciens, ka zināšanas ir spēks. Tāpēc es teiktu, ka zināt, kā samazināt saslimšanu riska faktorus, varētu būt visvērtīgākais “superspēks”, ko jebkurš var iegūt.

Autore: Anna Petrovska